Fandom

Scratchpad

Þačerema

215,676pages on
this wiki
Add New Page
Discuss this page0 Share

Ad blocker interference detected!


Wikia is a free-to-use site that makes money from advertising. We have a modified experience for viewers using ad blockers

Wikia is not accessible if you’ve made further modifications. Remove the custom ad blocker rule(s) and the page will load as expected.

Pinochet-Thatcher

Dūē dictārē qu'amicāt parlų, Augusta Pīnoşē ed Ðačra

þačerema ē 'na sistema pensæ polīticāt atribuę ū gobernēa Margre‏ta ‏Ðačra, primāt ministāra Grāt Bretaňæ ūt 1979 ū 1990. X'semblāt cu altrāt līdarē conservārœ pendeu Siecla XX, şō p'ē clarāt idēolōxāt.

Quōt ‏þačerema compasą

‏þačerema caracterę pru menāt intervēa statæ, pru economia librāt-mercada, 'na polita economiāt monetaremāt, privēa industrie que stata posedą, menāt impoē directāt mu altāt taẋēa x'directāt, oponēa ū ūniē tradæ, ed 'na reductēa sussidœ stadāt. ‏Uō posą comparą þačerema cu rēganomica ňa Stātē Ūnitāt, Rojernomica ňa Nōvāt Żēlā, e Resoēa Economiāt ň'Australia. Şō supoňą individuema sopreu colectema, cu «aut-ēda» comu mantra.

Pensārē asoċię clarāt cu ‏þačerema incluą Ci‏ċ Josif, Enoh Pauel, Fridrih Hæac e Miltā Frīdmā. 'N'intreva 1996ň, Ðačra dią que i due primāt – Ciċ Josif, 'na «moňa lōcāt» e Enoh Pauel, 'na rasista māt famę pru 'na parla ňaque şō protestą contru inmigrēa—comu şōs grāt influārē.

Reductēa podræ ūniœ fę graduāt, e singlāt ż'grāt confronta cu ūniē p'ē oelga UNMæ æ 1984 ū '85, ňaque ūniā p'conċedōc. Qua tāctē ‏þačeremāt confrontāt incluę 'na plana ż'ampiāt, destructą cunacorda apreu-vœnāt que polītica bretaňat p'ą.

Ū fina aňœ 1980, Ðačra, e ‏þa ‏þačerema, opoňą māt e māt creşa podræ Ūniæ Europāt. 'Na parlaň famę Bruxaň, şō declarą que «iī x'cuorbą frontiērē statæ Bretaňaň, solāt pru qu'uō lōt-restablą pru nivela europāt, cu 'na soprestada europāt exerxą 'na nōvāt domiňēa ūt Bruxella.» Uō nōtōc, mu, que pa baxeu Ðačra que Rexōa Ūnitāt firmą Acta pru 'na Singlāt Europa.

'N'ūtrāt aspetta importāt ‏þačeremæ ē styla governēæ. Ðačra żentrą podra şōň, iňorą cabineta e structura equelibriæ, demonstrę pru şōs attituta sopreu Vœna Malvīnœ, bomba ÆRY ā cunparla conservarœ, e oelga minārœ. Ū 'na tel't punta que şōs secretāra privāt sopreu cose foreňāt fą que lōt uō spasse que «[şō] semprāt pensą qu'y ē cosa leninemāt sopreu şōt.»

Zu nī considerą şōs lesistoria, nī vą que şōs influa māt sentę campaň Nōvāt Labora, que declarų «tūt'‏þačeremāt» ňa 20.01. Nil partita politicāt «mēnstrīm» offrą defą quōt Ðačra fą. Uō sentą 'na cunacorda nōv-‏þačremāt pru tutōa..

Also on Fandom

Random wikia